DARBS UN NAUDA
Vidējās izpeļņas kalkulators
Ievadi pēdējo 6 kalendāra mēnešu darba samaksu un faktiski nostrādāto laiku — kalkulators aprēķinās dienas, stundas un mēneša vidējo izpeļņu.
Kalkulators paredzēts Latvijai un balstīts uz Darba likuma 75. panta aktuālo redakciju.
Kā aprēķina vidējo izpeļņu?
Aprēķina periods
Darba likuma 75. pants paredz, ka vidējo izpeļņu parasti aprēķina no pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem. Aprēķinā iekļauj darba algu, normatīvajos aktos, koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas un prēmijas.
Dienas vidējā izpeļņa
Parastā darba laika gadījumā darba samaksas kopsummu dala ar faktiski nostrādāto dienu skaitu. Nostrādātajās dienās neieskaita slimības, atvaļinājuma un citas Darba likumā noteiktās attaisnotās prombūtnes dienas.
Stundas un summētais darba laiks
Stundas vidējo izpeļņu iegūst, darba samaksas kopsummu dalot ar faktiski nostrādātajām stundām. Summētā darba laika gadījumā dienas vidējo izpeļņu aprēķina no stundas vidējās izpeļņas un vidējā nostrādāto stundu skaita darba dienā.
Mēneša vidējā izpeļņa
Dienas vidējo izpeļņu reizina ar vidējo kalendāra darba dienu skaitu pēdējos sešos kalendāra mēnešos. Kalkulators darba dienu skaitu ieliek automātiski, bet to vari labot, ja konkrētajā periodā ir īpaši pārceltas darba dienas.
Ja nostrādāts mazāk par sešiem mēnešiem
Dienas vai stundas vidējo izpeļņu aprēķina no tā perioda darba samaksas un nostrādātā laika, kurā darbinieks faktiski ir bijis nodarbināts. Tādā gadījumā pārējos mēnešus vari atstāt ar 0 darba samaksu un 0 nostrādātām dienām/stundām.
Atvaļinājuma nauda un citas izmaksas
Izmaksājamo vidējās izpeļņas summu parasti iegūst, dienas, stundas vai mēneša vidējo izpeļņu reizinot ar apmaksājamo dienu, stundu vai mēnešu skaitu. Atvaļinājumam izmanto darba dienas vai stundas, kas iekrīt atvaļinājuma laikā.
Avoti un svarīga piezīme
Rezultāts ir informatīvs. Nestandarta darba laika, ilgstošas prombūtnes, nepilna darba laika vai strīda gadījumā gala aprēķinu pārbauda darba devējs, grāmatvedis vai darba tiesību speciālists.